prieks par to, ka mans pirmais koncerta apskats nav par moby vai rem veikumu ķīpsalas hallē, bet par vienu no spilgtākajām koncertgrupām pēdējā laika rokmūzikā - 'white stripes', kas jūnija pēdējās ceturtdienas vakarā kāpa uz skatuves samērā nelielajā 'sapņu fabrikā'.
jau sākot ar otro dziesmu daļa publikas padevās varenajiem ritmiem un nodevās trakulībām, kas pavisam negantas kļuva pie koncerta sākumā skanošajām 'blue orchid' un 'hotel yorba'. koncerta laikā 'white stripes' pilnībā apstiprināja par sevīm radītos mītus, balansējot uz vienkāršības un ģenialitātes robežas. pavisam negaidīti sajutu sevī blūza atklāksmes, lai gan pieļauju, ka džeka spēlēšanās ar savu ģitāru reti kuru varēja atstāt vienaldzīgu.
pietika tikai ar 1 pantiņu no 'fell in love with a girl', lai nonāktu pie koncerta kulminācijas - 'i dont now what to do with myself', kuras laikā džeks pārtrauca dziedāt, jo publika to itin labi darīja viņa vietā. šīs dziesmas laikā mani piemeklēja sajūtas, ko aprakstīt nav iespējams. tik vien kļuva skaidrs, ka, neskatoties uz to, ka zālē bija karsts un skatuve bija pārāk zemu, esmu baudījis iespējams labāko koncertu savā mūžā, atrodoties nepilnu 10 metru attālumā no roka māksliniekiem.baudot.
encorē ilgais 'seven nation army' ne-iesākums un pēc tam arī turpinājums pielika koncertam lielisku punktu. jauki
No comments:
Post a Comment